CSDD: gandrīz puse dzērājšoferu izraisīto avāriju ir sadursmes ar citiem transportlīdzekļiem un gājējiem

Tipiska reibumā izraisīta autoavārija notiek vasarā, uz valsts nozīmes autoceļa ārpus apdzīvotām vietām. Dzērājšoferis ir gados jauns vīrietis, un viņa vadītais auto saduras ar kādu objektu, nobrauc no ceļa, vai apgāžas, liecina CSDD sms lån nu un Valsts policijas statistika.

Gandrīz tikpat bieži dzērājšoferi apdraud pārējos satiksmes dalībniekus – 42% no visām reibumā izraisītajām avārijām ir sadursmes ar citiem auto, velosipēdiem vai gājējiem.

„Diemžēl nereti līdz ar dzērājšoferi vienā auto atrodas arī līdzbraucēji. Pat, ja avārijā nav iesaistīts cits transportlīdzeklis, cietušo un bojāgājušo saraksts mēdz būt garš – ne vien vainīgais šoferis, bet arī vieglprātīgie, bieži vien tik pat iereibušie pasažieri,” stāsta CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš.

Vislielākais risks uz ceļa sastapt iereibušu autovadītāju ir sestdienas pēcpusdienā, it īpaši Vidzemē, kur pērn notikusi trešdaļa no visiem reibumā izraisītajiem ceļu satiksmes negadījumiem. Otrajā vietā ierindojas Latgale ar 24%, trešajā vietā – Rīga ar 22%. Visretāk dzērājšoferi avarējuši Zemgalē – vien desmitā daļa negadījumu.

Kopumā dzērājšoferu izraisītās avārijās šogad prasījušas jau 13 dzīvības, un tas ir vairāk nekā pērn visa gada laikā. Arī cietušo skaitam reibumā izraisītajās avārijās ir tendence pieaugt – šogad tādās cietuši jau 108 cilvēki, kas ir par piektdaļu vairāk nekā pagājušā gada sākumā.

Reibumā cietušo un bojā gājušo statistiku jo īpaši draudīgu dara fakts, ka vislielākais dzērumā izraisīto negadījumu īpatsvars parasti ir no jūlija līdz septembrim, kad ik gadu notiek aptuveni trešdaļa no visām dzērājšoferu izraisītajām avārijām. „Traģēdiju skaitītājs ir ieslēdzies un vasarās tas sāk griezties ātrāk. Mēs ļoti aicinām sabiedrību iesaistīties, sargāt savus paziņas, draugus un jebkuru līdzcilvēku, neļaujot viņiem sēsties pie stūres reibumā. Reibumā pat ierastais maršruts no tuvējā kaimiņa līdz mājām var izvērsties negaidītā traģēdijā, tāpēc neļaujiet nevienam pret to izturēties vieglprātīgi,” uzsver A.Lukstiņš.

Kampaņu „Dusmīgs, toties dzīvs!”, aicinot ikvienu aktīvi iesaistīties un atturēt cilvēkus no sēšanās pie stūres reibumā, organizē CSDD, Satiksmes ministrija un Valsts policija, atbalsta – SIA „Statoil Fuel & Retail Latvia”, apdrošināšanas sabiedrība HER ERGO un dzērienu ražotājs „Aldaris”. Kampaņa tiek finansēta no OCTA līdzekļiem. Vairāk par kampaņu: CSDD mājas lapā.

Continue reading

Sniedz informatīvu atbalstu Latvijas mājražotājiem un mazajiem ražotājiem

Vairākus mēnešus sociālajos tīklos darbojas projekts „Latvijas Mājražotāji”, kurā pircējs tiek informēts par Latvijas mājražotājiem un mazajiem ražotājiem, mudinot iegādāties viņu produktus un aktualizējot informāciju par dažādiem pasākumiem un nozari.

Projektā„Latvijas Mājražotāji” apkopojam ne tikai mājražotājus vistiešākajā nozīmē, bet arī amatniekus, zemnieku saimniecības, kooperatīvus, mazus pārtikas ražošanas uzņēmumus, mājas aldarus un vīndarus. Ikvienu, kurš vai nu ir sācis kā mājražotājs/amatnieks un nu ir jau „izaudzis”, kā arī tādus nelielus ražotājus, kas strādā, izmantojot dabīgas izejvielas, roku darbu, tradicionālas receptes, ir atklāts, godīgs un neliels pārtikas uzņēmums vai amatnieks, kam noderētu papildus atpazīstamība un mārketinga atbalsts – lainaa ilman luottotietoja.

Projekta autors ir Latvijas Mājražotāju un Mazo ražotāju informācijas un atbalsta biedrība.

Mūsu biedrības galvenais mērķis – Izmantojot mūsdienu informācijas tehnoloģiju iespējas – sociālos tīklus un internetu, kā arī masu medijus – apkopot informāciju par Latvijas mājražotājiem, mazajiem ražotājiem un amatniekiem vienotā datu bāzē, ar kuras palīdzību savest kopā pircēju ar ražotāju un veicināt pieprasījumu pēc ražotāju produktiem!

Aicinām ražotājus un amatniekus pievienoties mūsu Biedrībai, saņemot informatīvu mārketinga atbalstu, kas palīdzēs iegūt jaunus klientus un sadarbības partnerus, kā arī realizēt kopīgas idejas!

Aktīvi darbojamies sociālajos tīklos ar lietotāja vārdu „majrazotaji”, kuros informējam par ražotājiem, apkopojam saņemtās ziņas, rosinām uz diskusiju, kā arī veidojam konkursus ar ražotāju produkciju. Esam sasnieguši ievērojamu sekotāju skaitu, kas liecina par interesi un nozares aktualitāti.

Šobrīd veidojam Biedrības mājas lapu – interneta mājražotāju, amatniekuun mazo ražotāju katalogu, kurā ikviens Biedrs varēs ievietot maksimāli daudz informācijas par sevi un savu produkciju – veidojot nelielu „mājas lapu” kopējā katalogā Huiput.fi vai www.latvijasmajrazotaji.lv Mājas lapa šobrīd vēl ir attīstības stadijā un katru dienu tiek papildināta ar informāciju un uzlabota funkcionalitāte. Mājas lapu veidojam pašu spēkiem – par biedru naudas līdzekļiem, taču meklējam arī iespējamus risinājumus finansējuma piesaistei.

Biedri regulāri saņem aktuālo informāciju par tirdziņiem, semināriem un citiem aktuāliem pasākumiem, kuros var piedalīties kā ražotājs, tirgojot savu produkciju vai apgūstot jaunas zināšanas.

Tuvākajā laikā arī mājas lapā būs kalendārs, kurā būs redzami tirdziņi un aktuālie pasākumi.

Mājas lapā un sociālajos tīklos piedāvājam ražotājam izteikties – par savu produkciju, nozari, konkurentiem, vietu tirgū, likumdošanu, citām aktuālām problēmām.

Veidosim dažādus informatīvus

Continue reading